Noskatījos bijušās premjeres L. Straujumas interviju LNT raidījumā «900 sekundes». Kopumā pietiekami nesakarīgi, lai kārtējo reizi nepateiktu to, ko nedrīkst, bet pateiktu tik daudz, lai neizskatītos, ka cilvēks galīgi nesaprot, kur atrodas un ko dara. Un tomēr pateica. Šobrīd izraušu frāzi no konteksta, taču, noskatoties visu sižetu, kļūs skaidrs, ka tā nav vienkārša sakritība vai pārteikšanās. «Neatlaidīsi taču visus VID darbiniekus»! Tātad tomēr VISI? Principā jā, un tieši par to arī šis raksts.
Kopš skandāla Valsts Ieņēmumu Dienestā sabiedrība ir polarizējusies. Vieni saka – visi tur ir zagļi, otri (politiķus un pašus ierēdņus ieskaitot) – nav jau tik traki, vairums tur noteikti ir «godprātīgi» darbinieki un daži ne tik «godprātīgie» vienkārši met nelāgu ēnu. Par šo otro kategoriju arī gribētu padiskutēt (pats personīgas pieredzes dēļ piederu pirmajiem). Tātad, aplūkosim problēmu mazliet globālāk, nekā tikai “ir vai nav vienam otram ierēdnim uzkrājumi skaidrā naudā”. Tās ir tikai sekas. Cēloņi meklējami dziļāk – pašos uzstādījumos, ar kuriem meistarīgi manipulē politiķi. Termins «godprātīgums» ir tas, kurš tiek savā būtībā izkropļots. Var jau būt, ka ir darbinieki, kuri tiešām nekad mūžā nav paņēmuši pat konfekšu kasti, taču vai tas automātiski nozīmē, ka minētais ierēdnis ir «godprātīgs»? Tieši tā šo pasniedz ierēdniecības kvēlākie aizstāvji. Taču tas nebūt tā nav. Šie potenciāli godīgie ierēdņi plecu pie pleca darbojas ar korumpantiem. Un neko neredz? Vai tiešām kāds tam tic? Ja redz, bet neko nedara, vai šādu ierēdni drīkst saukt par «godprātīgu»? Kādēļ personīgi es neesmu dzirdējis, ka kāds ierēdnis aizietu uz KNAB un izteiktu aizdomas, ka kāds viņa kolēģis nav godprātīgs? Es gan nedarbojos KNAB, bet, ja tas pat notiek, tad pats KNAB to veiksmīgi apslāpē jau saknē. Reiz zvanīju uz viņu informatīvo tālruni un izteicu bažas par kāda ierēdņa negodprātību. Atbilde bija kā auksta duša. Ja es nevarot pateikt, konkrēti kurš, kuram, par ko, kad un cik ir iedevis, viņiem neesot pamata ierosināt pat pārbaudi. Pēc sarunas man iekšēji radās jautājums, kuram tad īsti ir jānodarbojas ar izmeklēšanu? Man kā trauksmes cēlājam vai KNAB kā izmeklēšanas iestādei?
Tātad mans secinājums ir – Straujumas kundze šorīt neko nav samelojusies. Visi VID ierēdņi ir, mazākais, «negodprātīgi», ja ne krimināli sodāmi. Pie tam, traktējot pēc krimināllikuma, šis ir noziegums grupā, tātad arī sodiem būtu jābūt ievērojami lielākiem, nekā tad, ja viens priekšnieks izlemtu paslīdēt un ļauties kārdinājumam.
Taču, šim rakstam nebūtu nekādas jēgas, ja netiktu vismaz iezīmēts potenciālais problēmas risinājums. Es to saskatu reālās tiesas prāvās ar pavisam reāliem cietumsodiem un mantas konfiskācijām minētajiem organizētās noziedzības grupējumiem. Nedomāju, ka ir tā, ka viss VID ir viens liels organizētās noziedzības grupējums. Tas noteikti sastāv no atsevišķām organizētām grupiņām, šūnām. Reāli iesēdinot vienu, pārējās pierausies un sāks baidīties. Otrā paraugprāva jau liktu šiem darboņiem nopietni sabīties, rastos savstarpēja neuzticēšanās un likumsakarīgi – šādas grupiņas parstātu eksistēt.
Taču vai mēs (Latvijas Valsts) maz esam spējīgi noorganizēt šādu lietu reālu izmeklēšanu un izskatīšanu tiesās? Diemžēl patreiz neesam. Jo tieši šāds pats zirnekļtīkls ir arī iekšlietu/tieslietu sistēmā.
Tieši šī iemesla dēļ arī gribu izteikt savu viedokli. Lielākā problēmas daļa ir tieši iekšlietu un tieslietu sistēmās. Ja tās ir nefunkcionējošas (kā tas diemžēl ir pašreiz), tad jebkurā jomā var zelt un plaukt korupcija. Finansisti zags naudu, jo zinās, ka netiks sodīti, sevišķi, ja padalīsies. Jautājums ir tikai, kurā stadijā – kurš šo vienkāršo patiesību saprot, – ja saproti jau izmeklēšanas stadijā – būs lētāk, ja vēlāk – attiecīgi dārgāk. Ceļu meistari – bruģi, būvnieki – būvmateriālus, ārsti – medikamentus. Katram, kā saka, pēc nopelniem, bet viss kopumā – viens liels zirnekļtīkls. Astoņkājis, tāds mīlīgs dzīvnieciņš vien ir, ja sāc apjēgt patieso situāciju Latvijā.
Šo rakstu uzrakstīju arī tādēļ, ka man iepatikās ideja par iespēju apmeklēt komisiju sēdes Saeimā. Tādēļ gribētu sevi pieteikt kā brīvklausītāju Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Ir jau arī gatavi priekšlikumi, taču tur diez vai tos kāds klausīsies. Kas attiecas uz KPV, esmu jau savu viedokli izteicis Tiesību grupā.
Visbeidzot, gribētu atgādināt, ka tieši drošība ir viens no A.Maslova Vajadzību piramīdas pamata pakāpieniem un vismaz pašreiz Latvijā drošības nav. Un atkal būšu kategorisks, – nevis tā ir, bet funkcionē vāji, bet tās gluži vienkārši nav. Ja kāds vēlas ar mani par šo padiskutēt, esmu atvērts sarunām un varu pamatot savu viedokli ar reāliem piemēriem.
Ar cieņu,
Māris Bērziņš
Avots: Kampiedervalsts.com
VIDEO:
